Latvijas izlase Pasaules Valstu komandu čempionātā jeb Nāciju triālā šogad Itālijā Tolmezzo izcīnīja 15 vietu savā grupā un 21 vietu pasaules triāla rangu tabulā. Atgādinām ka labākais rezultāts pasaules rangos, ko izcīnījusi Latvija, ir 15. vieta.

Lūgsim atbildēt uz dažiem jautājumiem šīgada Latvijas izlases menedžeri un Latvijas motosporta federācijas prezidentu Egilu Agarski.

1. Pirms šī gada nācijām bija pretrunīgas domas par dalību šais sacensībās. Daudzi triāla aprindās uzskatīja, ka vajag šo gadu izlaist. Kādas ir Jūsu domas par to vai bija racionāli braukt uz Itāliju?

Pilnīgi viennozīmīgi skaidrs, ka bija jābrauc. Latvija piedalās TDN jau no 2001.gada. Nāciju triāls ir vieta kur valda olimpiskie principi. Nav pat svarīga komandas vieta, bet piedalīšanās un atpazīstamība. Atšķirībā no motokrosa, kur visi ierodas un cīnās par vietu finālā, triālā praktiski atlase notiek pirms. Triālu brauc visās valstīs, bet tie, kas nespēj pārbraukt pirmajam akmenim, šeit piedalīties nevar. Nevar mūsu kolēģi Igauņi, Krievi un vesela virkne citu valstu, kuras tomēr to vēlas. Tādēļ TDN dalībnieku sastāvs ir šī pasākuma finālisti.

Ja mēs uz TDN nebrauksim, zudīs motīvs vispār triāla attīstībai Latvijā. Šobrīd tas ir augstākais līmenis un notikums Latvijas triālā, jebkura sportista mērķis. Nebūs uz ko tiekties arī jaunajiem sportistiem. Ja mēs varam brīvi izbraukt TDN trases, uz turieni ir jābrauc. Ja sākam par to diskutēt, tad man jāpajautā kādēļ Latvija netaupot tērē naudu piedaloties Olimpiskajās spēlēs. Nekad to nesapratīšu, nesapratīšu kādēļ finansējuma ziņā Valsts mērogā Olimpiskie sporta veidi ir priveleģētā stāvoklī pret tehniskajiem sporta veidiem, kaut paskatoties cik mēs katrs dodam mūsu valsts atpazīstamībā, varētu vēl padiskutēt.

2. Ja pieskārāmies Olimpiskajai kustībai, ir dzirdēts, ka jau sen iet runa par triāla iekļaušanu Olimpisko spēļu programmā. Kāda tur patreiz ir situācija?

Jā jau Sidnejas olimpiskajās spēlēs šī lieta bija aktualizēta, gāja runa par triāla iekļaušanu spēļu programmā, jo triāls „indoor” tipa trasē ir pieejams lielam skatītāju skaitam parastā stadionā un ilgst līdz divām, trīs stundām. Diemžēl vēl šodien tas nav noticis. Cik esmu dzirdējis, tad olimpisko sporta veidu programmā var būt sporta veidi, kas virzīti uz cilvēka muskuļu spēka izmantošanu. Man gan jāpajautā vai piemēram zirgs un motocikls nav kaut kas līdzīgs un vai motocikla savākšana ar fizisko spēku neprasa mazliet vairāk.

Vēl gribu atgādināt ka FIM (Pasaules motosporta federācija) ir jau 2002.gadā atzīta pasaules olimpiskajā komitejā. Vairāk kā 50% pasaules Valstu nacionālās motosporta federācijas pēc tam tika atzītas savās Olimpiskajās komitejās, un tehniskie sporta veidi it sevišķi triāls, lielā daļā kaimiņu valstu, piem Vācijā, tiek finansēti no Olimpisko komiteju budžeta.

Tas laikam arī ir iemesls, kādēļ Latvijā, kaut esam savulaik pie tā piestrādājuši, mūsu atzīšana olimpiskajā komitejā nav vēlama, jo paskatoties IZM noteikto atzīto Latvijas sporta federāciju vērtēšanas kritēriju tabulā, redzam, ka LaMSF aktivitāšu vērtējumā ieņem otro vietu, un LaMSF ir vienīgā no Latvijas federācijām, kura katru gadu organizē vismaz piecus pasaules un Eiropas čempionātu posmus. Tas arī visu izsaka.

3. Kāds ir Jūsu viedoklis par nācijām kopumā, vai komanda izdarīja visu ko varēja?

Komanda nostartēja savu spēju robežās. Visi komandas dalībnieki darīja visu ko varēja. Jāuzteic debitants piecpadsmit gadīgais Andris Grīnfelds, (atgādināšu, ka arī Kaspars Vērnieks un Renārs Agarskis savu debiju TDN sāka piecpadsmit gadu vecumā), kas teicami aizvadīja sacensības pārvarot psiholoģisko slodzi un parādot meistarību, ko Latvijā ne vienmēr šogad viņam izdevās parādīt. Pilnīgi viennozīmīgi šogad skatoties mākslīgos posmus no malas, varam teikt, ka diezgan pašvaki izskatījās mūsu konkurenti slovāki, kanādieši. Ja Latvieši visi brauca, tad viņi motociklus diezgan pasmagi nesa.

Piemēram finiša posmā pa baļķiem, kur nezin kādēļ tāpat kā daudzos citos posmos elites braucēju trase bija vienāda ar mūsu grupas trasi, lielākā daļa elites braucēju nu nekādi netika galā ar dažiem uzlēcieniem. Mēs bijām līdzvērtīgi.

Tomēr galā zaudējām vairākām komandām tādēļ, ka bijām nepilnā sastāvā, nebija ceturtais braucējs, kas piesegtu kļūdas ejot uz maksimālo rezultātu, un tāpat pārējām komandām bija labāki rezultāti vieglos skolas posmos. Vieglajos posmos viss skaidrs, jo izņemot Andri, kas trennējas ikdienā, Kaspars šosezon atsāka braukt tikai sezonas noslēgumā un arī Renārs pamatā ir piedalījies tikai sacensībās, neveltot daudz laika treniņu procesam.

Tas radīja kopiespaidu par mūsu komandas potenciālu. Kā zināms Latvijā patreiz ir paaudžu maiņa un reāli šīgada izlases trijniekam varētu kā ceturto pieslēgt tikai Lauri Klēbahu. Vairāk uz šo brīdi Latvijas triālā kandidātu, kas spētu izbraukt TDN trasi nav. Lauris ģimenes apstākļu dēļ šogad uz Itāliju braukt nevarēja un tādēļ komanda arī palika trijatā.

4. Kādi secinājumi salīdzinājumā ar citiem gadiem?

Šogad pretēji daudziem iepriekšējiem gadiem varēja no malas redzēt, ka mums ir komanda, ka ir kolektīvs. Visi brauca kopā, domāja kopā un atbalstīja viens otru.

Vēl liels paldies jāsaka komandas vienīgajam asistentam Artūram Grīnfeldam, kurš teicami veica savus pienākumus, vienlaicīgi ar komandas kapteini Renāru Agarski teicami izstrādājot sacensību taktiku un stratēģiju.

5. Kā šogad tikāt galā ar komandas finansiālo nodrošinājumu?

Ja iet runa par Latvijas nāciju komandu finansējumu, šogad visām federācijas komandām visos sporta veidos naudu gādā menedžeri, federācijas komisiju budžetos līdzekļi šim mērķim nav. Daļēji atbalstu saņemam no kopējā federācijas budžeta. Valsts atbalsts izlasēm nav. Triāla komandas atbalstītāji ir Jelgavas Dome, Ozolnieku novada padome, Agarska Triāla Klubs un privātie atbalstītāji.

6. Varbūt nelielu atskatu par šo sezonu. Kā sezona tika aizvadīta un kas plānots nākošgad?

Sezona ir aizvadīta sekmīgi, sevišķi labi nostrādāja Baltijas motosporta asociācijas BMA organizētais Baltijas čempionāts, kur galvenais mērķis bija organizēt sacensības pamīšus visās valstīs, lai visi Baltijas dalībnieki piedalītos gan Latvijas, gan Igaunijas čempionātos. Pretēji dažiem oponentiem, varu pateikt, ka kā organizatoram man šobrīd ar desmit Latvijas moto triālistiem ir par maz, un jāstrādā šobrīd uz igauņiem un lietuvu, jo tikai viņu ierašanās padara triālu Latvijā organizatoram rentablu un arī var pacelt konkurences līmeni vidējā un iesācēju sportistu meistarības līmenī.

Ja kāds grib oponēt, tad lai visi četri Latvijas klubi pastāsta cik jaunus braucējus jauniešus ir piesaistījuši triālam dalībai Latvijas čempionātā pēdējos gados un varbūt vispār desmit gadu laikā. Nezin vai aina būs visiem patīkama, it sevišķi tiem kas visvairāk runā un kritizē, nespējot dot nevienu racionālu priekšlikumu.

Runājot par nākamo gadu patreiz viss ir projekta stadijā, veidojas shēma. Viss tiks izspriests gan nolikumos, gan sacensību formātā līdz novembra beigām BMA un Latvijas Triāla komisiju sēdēs.

Pārdomas ir, ja šogad trīs no četriem Latvijas čempionāta posmiem organizēja Agarska TK, un pārējie organizatori filozofē, ka viņiem organizatoriski ir mīnusi, mums jāpadomā par to vai mums ir vajadzīgs citus barot.

Variants ir viens, ko patreiz neievērojam, visam jānotiek pēc nolikuma, tai skaitā pieteikšanās, dalības maksas, apbalvošana. Bet tā jau ir atsevišķa tēma par kuru vēl es domāju paspēsim parunāt. ATK valde patreiz domā, bet arī saprot, ka ja mēs nedarīsim, var arī ciest triāls Latvijā. Katrā gadījumā priekšlikumi, kurus iesniegt LaMSF triāla komisijai izskatīšanai, ATK jau ir.